Piedāvāju Jūsu medijam publicēt
patiesu pastāstu, kā 55 gadu vecumā no “nulles” līmeņa
meklēju Rīgā darbu. Pastāsts ir pilns ar piedzīvojumiem, kas
aizvien vēl turpinās.
Pamata sižeta līnija- es 2016. gada
februārī ierados no laukiem ar 10 eiro kabatā, bet ir mērķis pēc
dabūt algu pēc nodokļu nomaksas 500 eiro.
Vienīgā atruna – netiek minēti ne
firmu nosaukumi, ne konkrēti uzvārdi, ne adreses. Bet viss pārējais
sakrīt 100% ar realitātē notikušo/ patiesumu garantēju ar savu
goda vārdu ...
Sagaidāmas vismaz 12 stāsta sērijas,
katra – 2000 zīmju garumā.
Piedāvāju vienam medijam to publicēt,
cena runājama....
Priekšlikumus ar publicēšanas
iespējām sūtiet man uz e-pastu: raitismuzamezs@gmail.com
---------------------------
Ieskatam viens mini fragments...
Un tad nu kādā aprīļa pavēsā
dienā – biju pie vienas visai atpazīstamas iestādes. Tās ofiss
bazējas Rīgas centra pazīstama rakstnieka vārdā nosauktā ielā.
Iegāju aiz biezi stiklotām ārdurvīm, kas smagi vērās.
Atcerējos- reiz šeit bija gan kāda tipogrāfija, vēlākos laikos
kazino- vel pēc tam kāda parfimērijas firma taisīja franšīzes
pa visu pasauli. Tagad apakšā kāfejnīca, kas darbojas mazāk kā
pusgads. Bet kāpnes veda uz piekto stāvu, kā jau “miera laikos”
celtās mājās – lifts izpalika. Kāpnes stāvas, tās vien jau
izdvesa solīdumu. Pati firma bija piektajā stāvā. Un pie durvim
bija telefons, caur kuru bija jāzvana.
Aprīlī, kas bija 22. datumā- bija
plkst. 14:00 saruna. Pirms tam laipna sievieta uz ŽURNĀLISTA darba
sludinājuma uzzvanīja. Pirmajā teikumā – pateica: “nevaram
piedāvāt to, ko gribam. Bet gan to- kas cilvējiem vajadzīgs”
Un- “kas tad šoreiz cilvēkiem ir vajadzīgs?” - “Pārdot
reklāmas laukumus, samaksa 20% no slēgtiem līgumiem”. Ohoo-
piedāvātā procentu likme patiešām ir augstāka nekā daždien
pie citiem priekšniekiem. Parasti sakās esam, man jāskraida par
10-15%, bet te paspīdēja sava veida rekords. Bija vērts aprunāties
klātienē. “Kad, kur, cikos”- “tur un tur, tad un tad”.
Nācās iet! IET, nevis braukt. Jo tā
naudiņa aizvien bija tik maz- vai nopirkt vakariņas, vai to pašu
tērēt uz Ušakova vadītas Domes noteiktam trasporta cenām. Bet ne
abus darīt reizē. Pie viena – pamēģināju mērīt- cik aizņems
laiku čāpot no Ziemeļu rajona vidus daļas pievārtes uz Rīgas
centru. Aizteidzoties notikumam priekšā, jāsaka ... pulkstenis
aizskaitīja 1 stundu un 25 minūtes, kad biju centrā uz tās
prominentas ielas...”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru